#3 par izcilību

#3 par izcilību

Strādājot ar dažādu jomu līderiem, diezgan bieži nākas diskutēt par to, kas ir izcilība. Vai tā ir vienas mākas noslīpēšana līdz perfektumam? Vai apzinoties savas spēcīgās puses un talantus tie maksimāli jāattīsta, nefokusējoties uz ne tik spēcīgajām pusēm?

Lai mūsu talants un profesionālās prasmes kļūtu par mūsu izcilību, svarīgi ir zināt un apzināties, ka ir 3 situācijas, kurās mūsu spēks kļūst nevis par izcilību, bet gan par vājumu. Tie ir brīži, kad savu talantu un spēcīgo prasmi lietojam par daudz. Šie brīži, visbiežāk, mums pašiem ir grūti pamanāmi.

3 tipiskākās situācijās:

#1 kad saņemam paaugstinājumu un jaunu atbildību. Bieži ir situācijas, kad profesionāli labi darot savu darbu, saņemam paaugstinājumu ar jaunu, bieži vien citādu atbildību. Ja šajā situācijā, turpinām labi un pat vēl labāk darīt to kā dēļ tikām paaugstināti, neapzinoties, ka jaunā pozīcija, prasa citas zināšanas un prasmes. Mūsu līdzšinējais veikums nerada izcilību jaunajā amatā. Visbiežāk varam šo novērot, kad lieliskam speciālistam tiek dota iespēja vadīt lielāku vai mazāku komandu, un šis solis netiek efektīvi atbalstīts ar jaunu nepieciešamu prasmju - emocionālā inteliģence, aktīvā klausīšanās, komunikācijas prasmes, lēmumu pieņemšanas procesu vadības - apguvi. Jo vairāk mūsu darbs saistīts ar cilvēku vadību, jo svarīgākas kļūst  tā saucamās ‘’soft skills” – kritiskā domāšana, komunikācija, sadarbības un pārliecināšanas prasmes, emocionālā inteliģence u.c.

#2 kad uztraucamies vai piedzīvojam stresu. Šādās izaicinošās situācijās nevaram pienācīgi novērtēt savu intensitāti –  mēs kļūstam “par daudz”. Mūsu mērķtiecība var pārvērsties par “iešanu pāri cilvēkiem”, mūsu talants  sadarboties var pārvērsties par izvairīšanos no konfliktiem, mūsu spēja klausīties var kļūt par nespēju pieņemt savus lēmumus, pārāk liela neatkarība var padarīt mūs par vājiem komandas spēlētājiem, mūsu tiešums var kļūt par cinismu. Šajās situācijās svarīga ir apzināšanās un balanss, spēja ievērot un atpazīt situāciju.

3# visnegaidītākais brīdis ir tad kad mums viss izdodas. Un šis var izklausīties paradoksāli, bet kad mums viss izdodas un padodas ir svarīgi turpināt apgūt ko jaunu, papildināt esošās zināšanas. Ja ilgstoši paļaujamies uz savām spējām, ko vairākkārt esam pierādījuši, varam nonākt situācijā, kad pārāk paļaujoties uz pagātnē izdevušos, nenovērtējām un neapzināmies kādu jaunu apstākli, cilvēkus, situāciju, kas maina to kā mums jādarbojas, kas prasa jaunu pieeju un, iespējams, zināšanas.

Izcilība ir par spēju katru dienu apzināties situāciju un cilvēkus mums apkārt, apzināties jaunu prasmju un vai zināšanu nepieciešamību, neieslīgt pašapmierinātībā, bet katru dienu radīt sevi mazliet no jauna, neaizmirstot to darbu un talantus, kas mūs ir atveduši šeit un iet uz priekšu, attīstot sevi kā personību un profesionāli.   

Linda Saulīte - izaugsmes trenere un koučs

Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”).
Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat privātuma politikai.

Piekrītu