Ilgtspējas stratēģes ieteikumi, kā uzņēmumiem neiekrist "greenwash'' jeb "zaļmaldināšanas'' lamatās

Kas ir "greenwashing" jeb "zaļmaldināšana"? Tā ir klientu maldināšana par preces patiesi "zaļo" izcelsmi, sastāvdaļām, īpašībām, utt., un tas radās brīdī, kad ģeniālie mārketinga prāti saprata, ka cilvēki par ekoloģisku produktu ir gatavi maksāt vairāk.

Ko darīt uzņēmumiem, lai neiekristu "greenwashing" lamatās?

• Nelietot vārdus vai terminus bez skaidras nozīmes, piemēram, “videi draudzīgs”, “jauns un uzlabots”, “nav toksisks”, “izgatavots no bioloģiski draudzīgiem materiāliem”, u.c.
• Neizmantot attēlus, kas rada maldinošu iespaidu par produkta zaļo ietekmi.
• Neizvirzīt neatbilstošus apgalvojumus. Piemēram, uzsverot vienu mazu "zaļu" lietu, kad viss pārējais sastāvs ne tuvu nav “zaļš”. Vai arī, apgalvojumi tehniski ir pareizi, bet tie ir neatbilstoši produkta patiesajai ietekmei uz vidi. 
• Nesaki, ka “esi savas kategorijas labākais”. Nepasludini, ka esi zaļāks, kā pārējie.
• Neizmantot specifiskus terminus, valodu un informāciju, ko tikai zinātnieki spēj saprast. 
• Neizvirzīt apgalvojumus, ja tiem nav dzelžainu pierādījumu.
• Neatsaukties uz "iedomu draugiem". Jebšu marķējums, kas izskatās kā trešās puses ieteikums vai apstiprinājums, kas patiesībā ir izdomāts. Piemēram, Latvijas Zaļo sūnu asociācija rekomendē.
• Izvairīties pievērst pastiprinātu uzmanību vai kā īpaši izcelt produkta atsevišķu pozitīvu efektu vai īpašību, kam kopumā ir ļoti maza nozīme. 
• Izvairīties reklamēt produkta labās un "zaļās" īpašības, ignorējot šī produkta kopējās sliktās īpašības. Tas būtu tas pats, kas reklamēt “eko cigaretes” vai “bio degvīnu”. 
• Nestāstīt par eko, bio vai organic īpašībām, ja nevar uzrādīt atbilstošus sertifikātus. 

Atcerieties, ka klients, kurš interesējas, cik atbildīgs ir jūsu bizness un cik videi nekaitīgs ir piedāvātais produkts, ir zinošs, viņam šī tēma rūp un viņš ļoti rūpīgi izlasīs visu informāciju. Zaļmaldināšana jeb greenwashing ir ļoti nopietns reputācijas risks.

Šī gada marta beigās Eiropas Komisija publicēja vairākus priekšlikumus, tā saucamos Green Deal proposals, ar mērķi ilgtspējīgus produktus padarīt par normu Eiropas Savienībā un veicināt aprites ekonomikas biznesa modeļu attīstību.

Šie izstrādātie priekšlikumi attiecās uz gandrīz visam ES nopērkamajām fiziskajām precēm (ieskaitot arī apģērbus) ar mērķi likt tiem kļūt videi draudzīgākiem, apritē balstītiem, energoefektīviem visā to dzīves ciklā – sākot no dizaina izstrādes līdz pat tā nu “pēdējai stundiņai”.

Jaunie noteikumi paredz, ka zīmoliem obligāti ir jāatklāj informācija par to, cik ilgi produktam vajadzētu kalpot un vai un kā to var salabot. Tiks noteikti arī minimālais apjoms, cik daudz produkts drīkst saturēt pārstrādājamu izejmateriālu. Produktiem būs nepieciešamas digitālas pases, kurā ir norādīta visa informācija, kas saistīta ar produkta ilgtspēju.

Greenwashings un maldinoši apgalvojumi tiks aizliegti. Uzņēmumi nedrīkstēs vispārināt un attiecināt "zaļās" īpašības uz produktu kopumā, ja tās attiecas tikai uz kādu no produkta ražošanas posmiem, atsevišķām īpašībām vai izejvielām.

Raksta autore: ilgtspējas stratēģe, trenere un konsultante Maija Āboliņa-Tomsone. 

Raksts pārpublicēts no ziemelmeita.com.